20 interesanti fakti par paukošanu

Kvalifikācijas process Tokyo 2020 jau noris pilnā sparā. Kas ir gatavs startēt, ar nosacījumiem varat iepazīties šeit. Paukošanai šīs olimpiskās spēles ir īpašas ar to, ka Tokijā pirmo reizi notiks sacensības visās ieroču kategorijās gan komandās, gan individuāli. Tas nozīmē, ka paukošanā tiks izcīnīti 12 medaļu komplekti. Kamēr gaidām kvalifikācijas rezultātus, tikmēr jūsu uzmanībai daži interesanti fakti par šo sporta veidu.

1.  Paukošana ir viens no četriem sporta veidiem, kas ir ticis pārstāvēts visās modernajās olimpiskajās spēlēs kopš 1896. gada. Paukošana bija arī viens no sporta veidiem pirmajās olimpiskajās splēlēs senajā Grieķijā.
   
   

   

2. Olimpiskajā paukošanā ir trīs kategorijas: florete, špaga un zobens.
3. Paukošanas ieroča gals ir sportā otrs ātrākais kustīgais objekts. Pirmais ātrākais ir lode šaušanas sportā.
4. Paukošanas cīņa notiek uz 14 metrus gara un 2 metrus plata “celiņa”, lai atdarinātu cīņas, kas agrāk risinājās pils koridoros. Duelisti uz zemes iezīmēja celiņa gala līniju. Atkāpšanās aiz šīs līnijas liecināja par gļēvulību un goda zaudēšanu.
5. Duelī gods tika iegūts, kad parādijās pirmās asinis, kaut vai no mazas brūces.
6. Špagas galā esošā atspere ir uztaisīta, lai turētu 750 gramu pretestību, kas ir nepieciešamais spēks ar kuru tiek caurdurta cilvēka āda.
7. Zobena (agrāk jātnieku ierocis) derīgā zona ir no vidukļa uz augšu, jo ievainot pretinieka zirgu nav saskaņā ar bruņniecības likumu.
8. Agrāk paukošanas cīņām nebija laika limita, kamēr “Master Championship” 1930. gada cīņa Ņujorkā ilga 7 stundas. Pēc tam cīņas laiks tika ierobežots līdz 30 minūtēm. Šobrīd cīņas laiks ir samazināts līdz 3 minūtēm cīņās līdz 5 dūrieniem un 9 minūtēm cīņās līdz 15 dūrieniem.
9. Paukotāji valkāja baltus tērpus, jo pirms elektriskā aparāta izgudrošanas, dūrieni tika reģistrēti ar ieroča galā piestiprinātu kokvilnas gabaliņu, kas tika iemērkts tintē.
10. 1936. gadā tika izgudrots pirmais elektriskais paukošanas aparāts. Izgudrotājs bija Alberts Skrobiš- inženierzinātnes students no Kolumbijas un turpmākais Amerikas izlases olimpietis.
11. Mariela Zagunis ir pirmā paukotāja pasaulē, kura vienā sezonā izcīnīja 4 pasaules čempiona titulus: 2001. gadā kadetu pasaules čempione, 2001. gadā junioru pasaules čempione, 2001. gadā pasaules junioru čempione komandās un 2000. gadā komandās sieviešu zobenā pasaules čempione.
12. Sieviešu florete olimpiskajā programmā tika iekļauta 1924. gadā. Sieviešu špaga tika iekļauta 1996. gadā. 2004. gada olimpiskās spēles Atēnās, Grieķijā bija pirmās, kur sieviešu zobens oficiāli kļuva par daļu no olimpiskās programmas.
13. Itāļu paukotāja Valentina Vezzali ir viena no tikai četriem sportistiem olimpisko spēļu vēsturē, kam ir izdevies izcīnīt 5 olimpiskās medaļas vienā individuālajā disciplīnā, trīs olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnot zeltu. Kopumā Valentina Vezzali ir 9 olimpisko godalgu īpašniece.
14. Ar olimpiskajām medaļām visbagātākais paukotājs ir itālis Edoardo Mangiarotti. Kopumā 13 godalgas, 6 no tām zelta. Tas gan pateicoties tam, ka viņš startēja gan floretes, gan špagas disciplīnās.
    

    

15. Pasaulē vecākais paukošanas klubs ir “Confrérie de Saint-Michel”, kurš tika dibināts 1613. gadā Gentā, Beļģijā. Klubs ir aptuveni 250 gadus vecāks nekā pasaulē vecākie futbola klubi.
16. Vismaz uz vienas no senās Ēģiptes tempļiem ir uzzīmēta paukošanas cīņa. Zīmējums ir tapis 1190. p.m.ē.
17. Paukošana kā sacensība tika aizsākta 1200 gadus pirms mūsu ēras.
18. Paukošana ir pazīstama kā vienīgais cīņas sporta veids, kurā nav svara kategorijas.
19. Balets radās 15. gs beigās Itālijā kā paukošanas dejas interpretācija. Tāpēc daudzas baleta pozas ir iegūtas no paukošanas.
20. Modernā paukošana ir viens no drošākajiem sporta veidiem. Lai arī cik tas dīvaini neliktos, bet 2010. gadā apkopotā statistika rāda, ka paukošanā ir pat mazāk iespēju gūt traumas nekā galda tenisā.